Pēdu kopšana un čūlu profilakse
29. maijs, 2020 pl. 20:44,
Nav komentāru
Mūsu pēdas, kas sastāv no 26 kauliņiem, ir smalks un sarežģīts visa ķermeņa balsts, nodrošina kustību stabilitāti, amortizāciju un ļauj sajust pasauli līdzīgi kā ar rokām. Diemžēl ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs kā pirmos bojā sīkos asinsvadus un perifēros nervus tieši pēdās, tā pasliktinot audu asiņu un skābekļa apgādi. Sevišķi otrā tipa diabēta slimniekiem izmaiņas pēdās – polineiropātija - ir jau neilgi pēc saslimšanas atklāšanas vai pat pirms tās.
Neiropātija izpaužas kā dažādi jušanas traucējumi pēdās, sāpes, nejutīgums. Inervācijas traucējumi rada kustīguma ierobežojumus sīkajās locītavās, īso pēdas muskuļu parēzi, kas noved pie rigiditātes un deformācijām. Ievērojami samazinās sviedru un tauku dziedzeru darbība, tādēļ āda kļūst sausa, sabiezē, lobās un zvīņojas. Ar laiku samazinās zemādas tauku slānis, kas kalpo par “polsteri” un amortizē gaitu, kā rezultātā kauliņus un locītavas klāj vairs tikai plāns saistaudu slānis un āda.
Mainoties pēdas biomehānikai, pastiprināta spiediena un berzes vietās veidojas ādas uzstaigājumi (callositas) un varžacis, kas pazeminātas jutības dēļ var tikt nepamanītas un novest līdz audu izgulējumiem - neiropātiskām čūlām. Sabiezētā āda var sasniegt vairāku milimetru biezumu un palielinātais spiediens rada dziļu audu izčūlojumu- malum perforans - pat bez virspusēja ādas bojājuma. Savukārt īkšķa un papēža ādas neelastīgi sabiezējumi var sākt plaisāt, veidojot asiņojošas brūces, kas ir infekciju ieejas vārti. Jebkura infekcija diabēta slimniekam ir īpaši bīstama, jo var strauji izplatīties dziļi audos un novest līdz pēdas vai pirkstu amputācijai.
Medicīniskos pētījumos noskaidrots, ka diabēta pacientiem 80% čūlu ir neiropātiskas izcelsmes. Pārējos 20% sastāda išēmiskas jeb arteriālās asinsrites nepietiekamības izraisītas un citas izcelsmes čūlas. Čūlu profilakse diabēta pacientam ir svarīga arī no ekonomiskā viedokļa, jo izveidojušās čūlas ārstēšanu ievērojami sadārdzina. Savukārt amputācijas ierobežo un mazina slimnieka iespēju integrēties sabiedrībā, rada invaliditāti. Tāpēc par pēdām un papēžiem ir jārūpējas ikdienā, pēc iespējas novēršot pat šķietami nenozīmīgus pēdu ādas bojājumus. Lai samazinātu diabēta čūlu veidošanos, viena no visefektīvākajām stratēģijām ir ādas sabiezējumu un uzstaigājumu mazināšana, pētījumos noskaidrots, ka tas samazina čūlu veidošanās risku 14 reizes.
Diabēta pacienta āda ir īpaši trausla un jutīga, tāpēc kopšanai nedrīkst lietot nezināmas izcelsmes “ziedi no tirgus” par zemāko cenu. Izvēlieties īpaši diabēta pacientiem izstrādātas kopšanas līdzekļu formulas, kuru sastāvā bez citām dziedējošām vielām ir arī urīnviela (urea). Urīnvielai, atkarībā no koncentrācijas, ir mitrinoša, noloboša un pārragošanos mazinoša ietekme. Zemas koncentrācijas (līdz 10 %) urīnvielu saturoši līdzekļi paredzēti ādas ikdienas kopšanai ar mitrinošu un sabiezējumus mīkstinošu efektu, tie atjauno ādas elastību, novērš lobīšanos, saglabā ādas barjerfunkciju. Savukārt 25% urīnvielu saturoši krēmi papildus dziļāk mitrina ādu,novērš plaisu veidošanos, vienlaikus nebojājot tās veselumu. Taču tikai krēma lietošana ne vienmēr novērš ādas sabiezēšanu un plaisāšanu. Diabēta pacientiem ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu pēdu aprūpi atkarībā no komplikāciju klātbūtnes 1-4 reizes gadā apmaksā valsts.
Lai attālinātu komplikācijas, vissvarīgāk ir uzturēt normālu cukura līmeni asinīs un pareizi kopt pēdas ikdienā:
Neiropātija izpaužas kā dažādi jušanas traucējumi pēdās, sāpes, nejutīgums. Inervācijas traucējumi rada kustīguma ierobežojumus sīkajās locītavās, īso pēdas muskuļu parēzi, kas noved pie rigiditātes un deformācijām. Ievērojami samazinās sviedru un tauku dziedzeru darbība, tādēļ āda kļūst sausa, sabiezē, lobās un zvīņojas. Ar laiku samazinās zemādas tauku slānis, kas kalpo par “polsteri” un amortizē gaitu, kā rezultātā kauliņus un locītavas klāj vairs tikai plāns saistaudu slānis un āda.
Mainoties pēdas biomehānikai, pastiprināta spiediena un berzes vietās veidojas ādas uzstaigājumi (callositas) un varžacis, kas pazeminātas jutības dēļ var tikt nepamanītas un novest līdz audu izgulējumiem - neiropātiskām čūlām. Sabiezētā āda var sasniegt vairāku milimetru biezumu un palielinātais spiediens rada dziļu audu izčūlojumu- malum perforans - pat bez virspusēja ādas bojājuma. Savukārt īkšķa un papēža ādas neelastīgi sabiezējumi var sākt plaisāt, veidojot asiņojošas brūces, kas ir infekciju ieejas vārti. Jebkura infekcija diabēta slimniekam ir īpaši bīstama, jo var strauji izplatīties dziļi audos un novest līdz pēdas vai pirkstu amputācijai.
Medicīniskos pētījumos noskaidrots, ka diabēta pacientiem 80% čūlu ir neiropātiskas izcelsmes. Pārējos 20% sastāda išēmiskas jeb arteriālās asinsrites nepietiekamības izraisītas un citas izcelsmes čūlas. Čūlu profilakse diabēta pacientam ir svarīga arī no ekonomiskā viedokļa, jo izveidojušās čūlas ārstēšanu ievērojami sadārdzina. Savukārt amputācijas ierobežo un mazina slimnieka iespēju integrēties sabiedrībā, rada invaliditāti. Tāpēc par pēdām un papēžiem ir jārūpējas ikdienā, pēc iespējas novēršot pat šķietami nenozīmīgus pēdu ādas bojājumus. Lai samazinātu diabēta čūlu veidošanos, viena no visefektīvākajām stratēģijām ir ādas sabiezējumu un uzstaigājumu mazināšana, pētījumos noskaidrots, ka tas samazina čūlu veidošanās risku 14 reizes.
Diabēta pacienta āda ir īpaši trausla un jutīga, tāpēc kopšanai nedrīkst lietot nezināmas izcelsmes “ziedi no tirgus” par zemāko cenu. Izvēlieties īpaši diabēta pacientiem izstrādātas kopšanas līdzekļu formulas, kuru sastāvā bez citām dziedējošām vielām ir arī urīnviela (urea). Urīnvielai, atkarībā no koncentrācijas, ir mitrinoša, noloboša un pārragošanos mazinoša ietekme. Zemas koncentrācijas (līdz 10 %) urīnvielu saturoši līdzekļi paredzēti ādas ikdienas kopšanai ar mitrinošu un sabiezējumus mīkstinošu efektu, tie atjauno ādas elastību, novērš lobīšanos, saglabā ādas barjerfunkciju. Savukārt 25% urīnvielu saturoši krēmi papildus dziļāk mitrina ādu,novērš plaisu veidošanos, vienlaikus nebojājot tās veselumu. Taču tikai krēma lietošana ne vienmēr novērš ādas sabiezēšanu un plaisāšanu. Diabēta pacientiem ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu pēdu aprūpi atkarībā no komplikāciju klātbūtnes 1-4 reizes gadā apmaksā valsts.
Lai attālinātu komplikācijas, vissvarīgāk ir uzturēt normālu cukura līmeni asinīs un pareizi kopt pēdas ikdienā:
- Regulāri kājas mazgā ar siltu (ne karstu) ūdeni un neitrālām ziepēm, kas nemaina ādas ph līmeni.
- Ādu rūpīgi nosusina un pēdas ieziež ar īpaši diabēta slimniekam paredzētu krēmu vismaz reizi dienā.
- Katru dienu pēdas jāapskata un katra brūce jāpārsien,
- Nedrīkst staigāt basām kājām.
- Pacientam reizi nedēļā ar pēdu vīlīti sausi jānoberž cietā āda, līdz tā kļūst elastīga, bet ne līdz pilnīgi sārtai virsmai.
- Ja slimnieks pats nespēj veikt šādu procedūru, viņam jāapmeklē podologs jeb pēdu kopšanas specialists.
- Jāvalkā slēgti, ērti, mīksti apavi un zeķes no dabīga materiāla ar nespiedošu gumiju.
- Apavi vēlami ar maināmu izņemamo zoli, ko var vakarā izžāvēt.
- Sēnīšu infekcijas profilaksei apavi regulāri jādezinficē.
- Lai liktu darboties venozajai attecei kājās un pastiprinātu arteriālo asiņu pieplūdi pēdām, dienā jānostaigā vismaz 3 km.
- Sīko muskulatūru tonizē ar pēdu un pirkstu vingrinājumiem.
- Karstā laikā lieto pietiekami daudz šķidruma, lai mazinātu ādas izžūšanu un plaisāšanu.